Posted By orgonzaps on 2011. gada 28. februāris

Par rauga kaitīgumu.

Mēs esam pārrunājuši visus ar uzturu saistītos vispā­rīgos jautājumus. Pienācis laiks aplūkot konkrētus pro­duktus, to īpašības un kvalitātes. Sāksim ar maizi. Jūs jau droši vien būsit pamanījuši, ka līdz šim mēs maizi faktiski neesam pieminējuši. Un tam ir īpašs iemesls. Lieta tā, ka maize ir ļoti neviennozīmīgs produkts. No vienas puses, to cep no miltiem, bet milti ir graudzā­ļu produkts. Baltmaizi – no kviešu miltiem, tumšo mai­zi – no rudzu un kviešu miltiem. Ir vēl tāda maize, kas satur arī citu graudzāļu produktus un pat sēklas, tā ir tā dēvētā graudu maize. Bet visas ierastās maizes šķirnes apvieno tas, ka šo maizi gatavo no rauga mīklas. Un kas par to? Ieraugam taču raugu pievieno ļoti maz. Kā tad raugs var ietekmēt mūsu veselību? Izrādās, ka var. Mūsu kolēģi no Ukrainas (htt://slavs.org.ua) vei­ca īpašu pētījumu par tematu “maize”, un, lūk, ko viņi noskaidroja.

Pilnībā izklāstīsim viņu pētījumu.

Mēs visi zinām, ka mūsu senčiem maize bija ļoti no­zīmīgs pārtikas produkts. Bet viņi to negatavoja ar ter­mofilo raugu, ko cilvēki izmanto mūsdienās. Šis raugs parādījās jau pirms kara. Zinātnieki, kas pētīja šo jau­tājumu, Ļeņina bibliotēkā atklāja hitleriskās Vācijas do­kumentus, kuros bija teikts, ka termofilais raugs sākot­nēji tika audzēts uz cilvēku kauliem un ka Krieviju, ja tā karā neies bojā, nogalinās šis raugs. Ja termofilais raugs ir parādījies samērā nesen, no kā tad sirmajā senatnē un ne tik sen cepa raudzēto mai­zi? Ievērojamais zemnieku ieraugs tika gatavots no ru­dzu miltiem, salmiem, auzām, miežiem un kviešiem. Vēl tagad nomaļos ciemos ir saglabājušās receptes maizes gatavošanai bez tagadējā rauga. Tieši tāds ieraugs orga­nismu bagātināja ar organiskajām skābēm, vitamīniem, minerālvielām, fermentiem, šķiedrvielām, pektīniem un biostimulatoriem. Maizes cepšana saskaņā ar tautas tradīciju bija ve­sels rituāls. Maizes cepšanas noslēpums tika nodots no paaudzes paaudzē. Faktiski katrai ģimenei bija sava maizes cepšanas recepte. Maizi ar dažādu ieraugu cepa reizi nedēļā. Maize gan bija raupjāka, taču neattīrītos rudzu miltos sagla­bājās visas derīgās vielas, kuras saturēja graudaugi. Bet, cepot maizi krievu krāsnī, tā ieguva neaizmirstamu gar­šu un aromātu. Tāda maize nesacietē un neappelē pat veselu gadu. Bet tagad daudzus gadu desmitus maizi cep citādi. Tās gatavošanai izmanto nevis dabisko ie­raugu, bet gan cilvēka izgudroto termofilo raugu, proti, rauga sēni (Saccharomycetales). Rauga gatavošanas tehnoloģija ir baisa un pretda­biska. Maizes rauga ražošanas pamatā ir tā pavairošana šķidrā vidē. Melasi¹ šķīdina ūdenī, apstrādā ar hlorkaļķi,  ieraudzē ar sērpaskābi utt. Jāteic, ka tā ir dīvaina mc in­de pārtikas produkta ražošanai, it sevišķi, ja ņem vērā, ka ir sastopama dabiska rūgšanas procesu veicinoša vie­la – iesals. Visas pasaules zinātnieki jau sen ir sacēluši trauk­smi. Ir konstatēta termofila rauga negatīvā iedarbība uz organismu. Noskaidrosim, kas ir termofilais raugs – rauga sēne -un kā tas pasliktina veselību tiem, kuri uzturā lieto tieši šādā veidā pagatavotu raugu. Rauga sēne, kuras paveidus izmanto spirta rūpnie­cībā, alus darīšanā un maizes cepšanā, dabā neeksistē. Rauga sēne diemžēl ir daudz izturīgāka par cilvēka ķer­meņa šūnu audiem. Tā neiet bojā ne gatavošanas proce­sā, ne cilvēka organismā siekalu ietekmē. Rauga šūnas ir tādi kā slepkavas, kas, izdalot maz-molekulārās masas indīgās vielas, iznīcina jutīgās un ne­tik izturīgās cilvēka organisma šūnas. Rauga izdalītais toksiskais olbaltums iedarbojas uz šūnu plazmas mem­brānām, palielinot to caurlaidību un veicinot patogēno mikroorganismu un vīrusu iekļuvi. Raugs vispirms nonāk gremošanas trakta šūnās, bet pēc tam asinīs. Rauga sēnes neticami ātri savairojas or­ganismā un Jauj patogēnai mikroflorai aktīvi dzīvot un vairoties, nomācot normālo mikrofloru. Bet, ja lieto pa­reizu uzturu, tad, pateicoties tieši šai mikroflorai, zarnu traktā veidojas gan B grupas vitamīni, gan aminoskābes. Patogēnās mikrofloras dēļ tiek traucēta visu gremo­šanas orgānu – kuņģa, aizkuņģa dziedzera, žults pūšļa, aknu un zarnu trakta darbība. Kuņģi no iekšpuses klāj gļotains, pret skābju iedarbību noturīgs apvalks. Bet, ja cilvēks pārmērīgi daudz lieto raugu saturošus un skābes veidojošus produktus, kuņģis ilgi tiem nevar pretoties.Tā rezultātā rodas gļotu bojājumi, kas parasti izraisa čūlu veidošanos, sāpju sajūtu un tādu simptomu kā grē­mas. Tādu produktu lietošana, kuru gatavošanā izman­tots termofilais raugs, veicina smilšu sabiezējumu un akmeņu veidošanos žultspūslī, aknās un aizkuņģa dzie­dzerī, aizcietējumu rašanos un audzēju veidošanos. Zar­nu traktā pastiprinās pūšanas procesi, attīstās patogēna mikroflora, kas bojā bārkstiņu apmali. Ja cilvēks laikus nepārtrauc aktīvi lietot rauga pro­duktus, tad ir ļoti iespējams, ka palēnināsies toksīnu izvadīšana un veidosies gāzes kabatas, kurās iestrēgst izkārnījumu akmeņi. Pamazām šie akmeņi ieaug zarnu trakta gļotādas un apakšgļotādas slānī. Šo traucējumu dēļ gremošanas orgānu sekrēts zaudē tam piemītošo aizsargspēju un pavājina gremošanas procesu. Tas viss kopumā izraisa ļoti nepatīkamas sekas, pro­ti, pietiekamā daudzumā netiek asimilēti un sintezēti vitamīni un mikroelementi, no kuriem svarīgākais ir kalcijs. Ārsti ar nožēlu atzīst, ka bērniem asinīs kritis­ki samazinās kalcija līmenis. Agrāk šis līmenis bija 9-12 vienības (tā ir norma), bet tagad tas nesasniedz pat 3 vienības! Turklāt rauga patogēnie mikroorganismi cauri zarnu trakta sieniņām nonāk asinīs. Mikrobiem, sēnītēm un vī­rusiem piesātinātā parazitārā flora nostiprinās organis­mā. Sūnu līmenī tiek traucēta vielmaiņa. Mainās asiņu bioķīmiskais sastāvs. Asinsvados tiek traucēta asinsrite, veidojas mikrotrombi. Nolietajās limfātiskā sistēma. Nervaudus skar visas iespējamās distrofiskās pārmaiņas. Vēl viena nopietna slimība, ko izraisa ar raugu gata­votu pārtikas produktu lietošana, ir acidoze, proti, skāb­ju un sārmu līdzsvara traucējumi. Tas palielina noguru­mu, uzbudināmību, cilvēks fiziski un garīgi ātri nogurst, parādās rūgtuma sajūta mutē, pelēks aplikums uz mēles, gastrīts, melni loki zem acīm, turklāt skābju lielais dau­dzums izraisa muskuļu sāpes, muskuļi zaudē elastīgumu. Organisms, cīnoties ar acidozi, zaudē milzīgu ener­ģijas daudzumu, uz sava paša rēķina cenšoties atjaunot skābju un sārmu līdzsvaru un enerģiski tērējot sārmu re­zervi – kalciju, magniju, dzelzi, kāliju un nātriju. Sārmu minerālu elementu samazināšanās skeleta kaulos neno­vēršami izraisa kaulu trauslumu, kas ir viens no osteo-porozes cēloņiem jebkurā vecumā. Un visbeidzot aplūkosim rauga izraisītos anatomis­kos traucējumus. Sirds, plaušas un orgāni, kas atrodas zemāk, – kuņģis un aknas, kā arī aizkuņģa dziedzeris normālā stāvoklī spēcīgu masējošu stimulu saņem no diafragmas, kas ir galvenais elpošanas muskulis un pa­ceļas līdz ceturtajai un piektajai ribstarpai. Rauga ietekmē diafragmas svārstības nesasniedz vajadzīgo amplitūdu un neieņem vajadzīgo pozīciju. Tā rezultātā sirds ar laiku maina savu stāvokli un novieto­jas horizontāli, plaušu apakšdaivas tiek saspiestas, visus gremošanas orgānus spiež gāzu lielā daudzuma defor­mētais zarnu trakts. Visai bieži žultspūslis maina savu atrašanās vietu un pat formu. Ja diafragma, veicot svārstveida kustības, atrodas normālā stāvoklī, tā veicina iesūcoša spiediena rašanos krūškurvī, un tā rezultātā asinis no rokām, kājām un gal­vas nonāk plaušās, kur tās tiek attīrītas un bagātinātas ar skābekli. Ja ir ierobežota asiņu padeve plaušām, mi­nētais process nenoris pietiekami kvalitatīvi. Tas viss rada asiņu aizsprostojumus kājās, mazajā iegurnī un gal­vā un galu galā noved pie varikozā vēnu paplašinājuma un trombu veidošanās, trofiskām čūlām un imunitātes tālākas samazināšanās. Ievērības cienīgs ir franču zinātnieka Etjena Volfa eksperiments. Viņš 37 mēnešus kultivēja ļaundabīgo au­dzēju mēģenē ar šķīdumu, kurā atradās termofila rauga ekstrakts. Tajā pašā laikā 16 mēnešus tādos pašos ap­stākļos ārpus dzīvajiem audiem tika kultivēts zarnu trak­ta audzējs. Eksperimenta gaitā noskaidrojās, ka tādā šķīdumā audzēja apmērs dubultojās, bet otrajā gadījumā – ne­dēļas laikā trīskāršojās. Bet tiklīdz no šķīduma tika iz­ņemts rauga ekstrakts, audzējs gāja bojā. No šā ekspe­rimenta tika secināts, ka rauga ekstrakts satur vielas, kas veicina ļaundabīgo audzēju veidošanos (avots – laik­raksts “H3BecTna”). Nedrīkst apiet arī šādu jautājumu. Kur palikuši piln-graudu milti, no kuriem maizi cepa mūsu senči? Vienīgi pilngraudu milti satur B grupas vitamīnus, mikroele­mentus, makroelementus un iedīgli, kuram piemīt fan­tastiskas dziedniecības spējas. Rafinētajiem miltiem nav ne iedīgļu, ne grauda ap­valku. Dabas radīto dziedniecisko graudu daļiņu vietā miltiem pievieno visas iespējamās pārtikas piedevas, kas ir ķīmiskā ceļā radīti aizstājēji, kuri nekad nespēs aizstāt pašas dabas radīto. Rafinētie milti ir gļotas veidojošs produkts, kas ka­molu veidā nogulsnējas kuņģī un piesārņo mūsu or­ganismu. Rafinēšana ir process, kas dārgi izmaksā un kas turklāt nogalina graudu dzīvības spēku. Un tas ir vajadzīgs vienīgi tāpēc, lai milti ātri nebojātos. Pilngrau­du miltus nevar ilgi uzglabāt, bet tas arī nav vajadzīgs. Lai glabājas graudi, no tiem pēc vajadzības var pagata­vot miltus.Lai atjaunotu nācijas veselību, jāatgriežas pie senās tradīcijas un maize jācep ar pašā dabā – apiņos, iesalā -esošu raugu. Maize ar apiņu ieraugu satur visas neaiz­stājamās aminoskābes, ogļhidrātus, šķiedrvielas, B,, B₂ un PP vitamīnu, tādas minerālvielas kā nātrija, kālija, fosfora, dzelzs un kalcija sāļi un tādus mikroelementus kā zelts, kobalts, varš, kuri piedalās unikālo elpošanas fermentu veidošanā. Ne jau velti maizes labības vārpas dēvē par zelta vārpām. Ar apiņu ieraugu cepta maize veicina sulu izdalīša­nos, proti, aktivizē fermentu un citu pilnvērtīgam gre­mošanas procesam nepieciešamo vielu izdalīšanos no aizkuņģa dziedzera, aknām un žults, vielu, kuras veicina motoriku. Cilvēks, kas ēd tādu maizi, uzņem enerģiju, neslimo ar saaukstēšanās slimībām, viņam uzlabojas stā­ja un atjaunojas imunitāte. Informācija par tādas maizes kaitīgumu, kura cep­ta ar raugu, lēni, bet pārliecinoši iekaro cilvēku apziņu. Daudzi cilvēki maizi cep paši. Tiek atvērtas miniceptu-ves. Šī maize, kas nesatur raugu, pagaidām ir dārga, bet to vienā mirklī izpērk. Priecē tas, ka tagad daudzi cilvēki pievērš uzmanību savai veselībai un tās uzlabošanai ir gatavi veltīt daudz pūļu un līdzekļu. Ceru, ka arī jūs piederat pie tiem. Lai izvairītos no termofila rauga iedarbības uz savu or­ganismu, jūs gluži vienkārši varat atteikties no maizes un tās vietā uzturā iekļaut putras – starp citu, tā dara daudzi cilvēki. Varat veikalā iegādāties neraudzētas mai­zes šķirnes, lielā pilsētā tādu var nopirkt faktiski visos lielveikalos. Pats vienkāršākais tādas maizes paveids ir lavašs. Ir arī meksikāņu plācenīši, kā arī Vestfāles grau­du maize un tai līdzīgas šķirnes. Taču veselībai pats labākais variants ir pašam cept maizi. Ļoti iesakām to darīt, ja vien jums ir tāda iespēja. Ir ļoti vienkāršas maizes receptes, bet ir arī sarež­ģītākas – izvēle ir jūsu ziņā. Taču došu vienu vispārīgu padomu: maizi cepiet no rupjā maluma vai otrās šķiras miltiem. Tie nav tik ierasti kā parasti baltie milti, un tā­pēc sākumā var šķist nepievilcīgi, taču no tādiem mil­tiem izcepta maize jums iegaršosies.

Maizes un ierauga alternatīvās receptes:

Neraudzēti plāceņi (armēņu lavašs).

Sastāvs paredzēts 10-12 plāceņiem.

1 glāze ūdens; 2 Vi glāzes miltu; 1 % tējkarotes sāls (vai pēc garšas.)

Ūdenī izmaisa sāli. Tievā strūkliņā sālsūdenī pama­zām ieber miltus. Samaisa mīklu. Pēc tam 20-30 minū­tes ļauj mīklai pastāvēt (atpūsties). Sakarsē pannu. Plā­nā kārtiņā izritina plāceni. Dažas sekundes apžāvē uz sakarsētas pannas, bet neapgriež. Gatavie plāceņi jāapslaka ar ūdeni (var izmantot sa­dzīvē lietojamo smidzinātāju), citādi tie nebūs kraukšķo­ši. Tos ieteicams trīs diennaktis uzglabāt celofāna iepa­kojumā ledusskapī.

Diedzētu kviešu graudu maize.

Mitrus diedzētus kviešu graudus sapresē, veidojot plāceņus, pēc tam uz karstiem akmeņiem vai plīts saulē apžāvē.

Ar minerālūdeni gatavoti neraudzēti plāceņi vai bulciņas.

Tas ir pats ekonomiskākais paņēmiens, tas ir vien­kāršs un katram pieejams.

Gāzētu ūdeni sagatavo šifonā vai nopērk jebkuru sārmainu minerālūdeni. Izsijā sakarsētus miltus un iz­šķīdina minerālūdenī. Izveido plāceņus vai bulciņas un ievieto iepriekš sakarsētā krāsnī vai cepeškrāsnī.

Mājās gatavots raugs.

Ņem 100-200 gramu rozīņu, nomazgā siltā ūdenī, ievieto pudelē ar platu kakliņu, aplej ar siltu ūdeni, pie­vieno nedaudz cukura, pudeli aizsien ar četrās kārtās sa­liktu marli un novieto siltā vietā. Ceturtajā piektajā diennaktī sāksies rūgšanas pro­cess, un tad var gatavot mīklu. Tai jābūt smaržīgai, bet ne skābai.

No kaltētiem apiņiem gatavots raugs.

Apiņiem uzlej karstu ūdeni (1:2) un kastrolī uzkar­sē. Ja apiņi uzpeld, tie ar karoti jāiegremdē ūdenī. Kad ūdens būs tiktāl iztvaikojis, ka novārījums ir divas reizes mazāks nekā sākumā, to vajag izkāst. Kad tumšais novārījums ir atdzisis, tajā izkausē cu­kuru (viena ēdamkarote cukura uz glāzi novārījuma), samaisa ar miltiem (pusglāze miltu uz vienu glāzi novā­rījuma). Pēc tam raugu divas diennaktis tur siltā vietā, lai uzrūgst. Gatavo raugu salej pudelēs, aizkorķē un uz­glabā vēsā vietā. 2-3 kilogramu maizes pagatavošanai nepieciešama pusglāze rauga.