Kā tu tiki līdz 111 kg?
 

Līdz 25 gadu vecumam es biju normālas miesasbūves, kā jau vairums jaunu vīriešu, bet tad apņēmu sievu un dzīve iegāja citās sliedēs. Sieviņa par mani labi rūpējās, garšīgi gatavoja, miltu mērcītes, dažādi gardumiņi utt. Un tā pamazām, līdz 42 gadu vecumā sasniedzu ievērojamus “ciparus”, kas, protams, atsaucās uz veselību un bija jāoperē mugura. Kad toreiz sastapu senu paziņu, kas ilgu laiku nebija mani redzējis, dzirdēju repliku, ka esmu palicis kā bumbierītis. Kaut arī esmu vīrietis, tomēr emocionāli pārdzīvoju, jo sāku just, ka izvairos no kompānijām, bija neērti izģērbties publiskās vietās, un vienkārši sāku sev nepatikt. Protams, kā jau vairums resnīšu, izmēģināju dažādas diētas, vienreiz pat izdzēru lērumu kaut kādu tablešu, bet rezultāts bija īslaicīgs, tāpēc meklēju kaut ko reālu un paliekošu. Toreiz, 2002. gadā, biju kaut kur lasījis par Svara Vērotājiem un nolēmu pievienoties. Kā tagad atceros, pēc pirmās nodarbības nofotografējos un nolēmu apēst “pēdējo” saldējumu (smejas), jo no nākamās dienas sākšu jaunu dzīvi.

Un kā tad tev toreiz gāja pie Svara Vērotājiem?

Gāja ļoti labi, jo sākumā pat bija grūti “apēst” to punktu daudzumu, jo ievērojami palielinājās porcijas apmērs tieši uz dārzeņu rēķina. Atceros, ka pirmajā nedēļā svara zudums bija –2,7 kg, par ko biju izbrīnīts. Un tā deviņu mēnešu laikā atbrīvojos no 32 kg!

Un kāda bija sajūta?

Hmm, es vienkārši lidoju, par muguru aizmirsu. Un tās kuņģa dedzināšanas, kas mani bija mocījušas ilgu gadu garumā, vispār bija pazudušas un nekad nav atgriezušās. Skaidrs, ka spārni bija izplesti, un nolēmu beidzot darīt kaut ko, kas man patīk, nevis to, ko varu atļauties. 2003. gada 1. janvārī plkst. 10.00 Žagarkalnā sarunāju slēpošanas instruktoru, kas bija diezgan pagrūti (smejas), un pirmo reizi mūžā uzkāpu uz kalnu slēpēm. Es pat teiktu, ka pēc tam mana dzīves kvalitāte būtiski mainījās. Tagad tā man ir sirdslieta, un reizi gadā Alpi mani sauc pie sevis!

Bet kā tu tiki galā ar ēšanas lietām, vai sieva ēda tāpat kā tu?

Mana kundze mani ļoti atbalstīja, un es pat teiktu, ka viņa tagad vairāk ēd pēc manas modes. Ja gatavo kaut ko ar mērci, mani liesie gaļas gabaliņi tiek likti atsevišķi. Varbūt vīriešiem tas ir netipiski, bet man ļoti garšo dārzeņi visādos veidos, gurķiem un tomātiem lieku klāt etiķīti vai kefīru, un mums visiem tā garšo! Ļoti garšo dažādi sakņu sautējumi. Es ēdienu pusdienām ņemu no mājām, jo redzu, ka daudzi tā dara, un man patīk vienkārši ēdieni, lai redzu, kas ir kas. Protams, ka svētku reizēs un dažreiz vienkārši bez īpaša iemesla panašķojos vairāk, jo man ļoti garšo saldumi, jebkas, kas ir salds. Bet varu būt mierā ar šķēli maizes ar ievārījumu.

Kā ar alkoholu?

Es neesmu alus cienītājs, vīns man garšo paretam, bet priekšroku dodu stipram alkoholam šad un tad, varu nedēļu nelietot neko, bet kādreiz sanāk divas reizes nedēļā, bet tie ir kādi 100 g un tievēšanai un svara uzturēšanai tas netraucē.

Ir pagājuši 17 gadi kopš pirmās reizes, kā tev izdodas noturēt to svaru?

Nu, neizdodas jau tik viegli noturēt. Šoreiz atgriezos ar 94 kg un tagad beidzot kļuvu par Goda biedru. Šoreiz apstājos pie 83 kg, un tas mani apmierina. Pa šiem gadiem esmu atgriezies grupā kādas četras reizes, bet mans kritiskais svars ir 90 kg, kad zvani mani sauc atpakaļ. Vienkārši sāku slikti justies. 

Kā tev patīk šī jaunā Figūras Draugu programma?

Man patīk un redzu, ka sekošana ne tikai vienību skaitam, bet arī cenšanās vakarā neēst gaļu un saldumus dod labāku efektu uz tievēšanas procesu. Turklāt prieks, ka esmu pierunājis savu jaunāko dēlu, kuram ir tikai 29 gadi, nākt uz grupu kopā ar mani. Arī viņam nu jau ir nost 11 kilogrami. Viņam ļoti patīk gatavot un ēst “smalkāk”, tomēr tievēšana turpinās. Abiem vecākajiem dēliem nav svara problēmu, bet tas netraucē mums visiem sanākt kopā, pagrilēt gaļiņu un pasvinēt dzīvi. Uz galda vienmēr ir bļoda ar salātiem, un gaļas apjoms arī ir ievērojami samazinājies. 

Bet vai tavi paziņas un tuvinieki nesmīkņā par jūsu ēšanas paradumu maiņu?

Nē, gluži otrādi, viņi atbalsta. Mana mammīte gan vienmēr grib mani palutināt, bet es tomēr stingri turos pie saviem principiem, jo ir mērķis.

Kā tu vari izskaidrot grupas apmeklējuma fenomenu?

(Smejas.) Kā anonīmajiem alkoholiķiem? Nevaru izskaidrot, jo man pa šiem gadiem ir sakrājušās daudzas programmas, tomēr viens nevaru. Kaut kas tajā svēršanās procedūrā, zinot, ka kādam jāatrādās, nostrādā perfekti. Ir iemesls censties. Turklāt grupas dalībnieku sarunas un tēmas, ko izrunājam nodarbībās, veido sajūtu, ka esi uz pareizā ceļa un viss notiek. Pa šiem gadiem tas ir kļuvis par dzīvesveidu, vismaz man, jo var ēst visu, nav aizliegto produktu. Man tas patīk.

Vai esi mēģinājis svaru samazināt sportojot?

Jā, protams, bet uzskatu, ka sporta zāle palīdz uzturēt svaru un formu, bet atstāt tur 30 liekus kilogramus ir diezgan nereāli, ja neseko ēdiena daudzumam un saturam.

Ko tu ieteiktu vīriešiem, kam noteikti arī ir liekā svara problēmas?

Domāju, ka arī vīriešiem ir svarīgi, kā viņi izskatās, un nav patīkami, ka kāds tevi sauc par bumbierīti. Es tuvojos 60 gadu robežai un varu teikt, ka, kopš atguvu normālu svaru, ir pilnīgi mainījusies mana dzīves kvalitāte un veselība, ko novēlu visiem, kuri vēl ir ceļā uz to. Un tas ir viegli un patīkami!