Tas, kas smejas pēdējais, domā vislēnāk. /***/

Vita (- 20 kg) - man iztaisnojās mati, un neticēju savām acīm!

Vārds, uzvārds Vita Matule
Vecums  53 gadi
Augums  164 cm
Svars pirms  82 kg
Svars pēc  62 kg
Zaudētais svars  20 kg 8 mēnešos
Nodarbību vieta Online klubs

Pasūti neklātienes kursu

Tievē online

 

Kādas ir sajūtas pēc fotosesijas?
Pēkšņi nokļuvu citā pasaulē, jo skrēju uz fotosesiju pa taisno no darba un domāju, kā būs? Tomēr tur satikšu svešus cilvēkus, bet viņi bija tik atbalstoši un sirsnīgi!
Tiešām – īsts enerģijas lādiņš šajā drūmajā laikā. Vēl nodomāju, vai tā tiešām esmu es? Varētu iet dzīvē, bet pirmdienas vakars, jādodas uz mājām! Gāju drusku piepacelta virs zemes un ievēroju, ka cilvēki skatās uz mani, laikam biju skaisti uzkrāsota? Nu, nē, – vienkārši jutos tik uzlādēta, tik priecīga, tik apmierināta. Ak, Dievs, tas tik ļoti pacēla manu pašapziņu!
 
Kad tu pamanīji, ka kaut kas notiek ar svaru?
Ievēroju, ka man jāpērk lielāka izmēra apģērbs. Lai gan pirmā reize bija 35 gados pēc otrā bērna piedzimšanas, kad apmeklēju Svara vērotājus. No tā laika pieradināju sevi pie dārzeņiem un ūdens dzeršanas. Bet šis, ko uzēdu 7–10 gadu laikā, sākās ļoti stresainas ģimenes dzīves rezultātā. Sevi lutināju un mierināju ēdot. Un punktu pielika pirmā Covid mājsēde, kad garo laiku aizpildīju ar ēšanu. Pēdējā gada laikā piefiksēju, ka nevaru noliekties, lai aiztaisītu zābakus – viss spiež, elpas trūkst. Pa trepēm vairs nevarēju uzkāpt bez aizdusas. Sākās dīvaina kāju tūska, kam iemeslu nevarēja atrast.
 
Tā kā par kapiem un zārku vēl nedomāju, jo gribu vēl dzīvot un baudīt dzīvi, sāku domāt par kāpšanu uz svariem, bet uzreiz to lēmumu nepieņēmu. Kad ar bērniem braucām uz kalniem slēpot, man prasīja svaru, lai piemeklētu slēpes, – un es tā koķetējot atbildēju – 73! Bet īstenībā man tad jau bija ap 80 kg! Pašai likās, ka viss vēl ir normāli, bet prāts tāds nemierīgs. Kādu nedēļu staigāju apkārt svariem – negribējās uzzināt patiesību. Bet, ja es uzkāpšu – būs kaut kas jādara.
 
Tad vienā rītā es tomēr saņēmos un izdarīju to! To vajadzēja redzēt! Man iztaisnojās mati, un neticēju savām acīm! 82 kg ir tik tuvu simtniekam, ārprāts! Man mūžā nav bijis tāds svars! Sākās trauksme, sirdsklauves un elpas trūkums.
Tūlīt momentā atradu Figūras draugu mājaslapu, nopirku online abonementu uz trim mēnešiem. Kādas 2–3 dienas izmisīgi lasīju, studēju, tikai par to vien interesējos – ko ēst, kādos daudzumos!
 
Toreiz – 35 gados, pēc pirmās svara samazināšanas, – es ilgi un labi turējos. Nekad nav bijusi sajūta, ka es tievēju. Domāju, ka tas ir normāls ēdiens ilgtermiņā. Vari visu atļauties. Vienu reizi mūžā esmu izmantojusi monodiētu. Es to varu izturēt, jo man ir stiprs raksturs, bet ko darīt pēc tam? Manā darba kolektīvā ik pa laikam kāds “sēž” uz diētas ar ļoti labiem rezultātiem, bet pēc laika – viss atgriežas sākotnējā līmenī un vēl vairāk. Jo viņas jau nezina, ko darīt pēc tam. Figūras draugu programmai var pielāgoties ilgtermiņā, tas nekas, ja kādreiz paslīd kāja.
 
Kā tu tagad jūties?
Šobrīd esmu mentāli atveseļojusies un līdz ar to varu daudz mierīgāk un stabilāk ievērot šo ēšanas stilu. Man nevajag grābt un ķert, un “pieštopēt” sevi pilnu līdz ūkai. Pat neprasās, vēl vairāk – atkal esmu sadraudzējusies ar dārzeņiem un ūdentiņu. Neesmu liela ēdienu gatavotāja, vebināros ar skaudību klausos, kā citi gatavo . Man ir maz laika gatavošanai, tāpēc izvēlos vienkāršu ēdienu, zinot, cik tas ir, pārrēķinot vienībās. Man garšo brūnie makaroni ar sieru, vārītas bietes varu ēst bez nekā!
 
Kā ir mainījusies tava attieksme pēc visa pārdzīvotā?
Ir jābūt drosmīgākai. Ar līdzšinējo pieredzi – es savu dzīvi sāktu kārtot ātrāk. Līdzīgi kā ar kāpšanu uz svariem – godīgi paskatoties patiesībai acīs!
 
Kādi būtu tavi ieteikumi citiem?
Ļoti ieklausīties sevī, cienīt savas sajūtas un impulsus, būt godīgai pret sevi. Un padomāt par atbalstu. Ģimenes gadījumā – tie bija mani bērni, un svara jautājumos es vērsos pēc palīdzības pie pārbaudītām vērtībām – Figūras draugiem. Te ir tāda vide un forma, kas man ir pieņemama. Ne vienmēr tu vari visu zināt un tikt galā viens. Atzīt, ka ir problēma un meklēt palīdzību.
 
Vai esi sev jautājusi – kāpēc es nonācu šajā situācijā?
Es ļoti bieži pakļāvos citu vēlmēm un vajadzībām, un tas man bija nepieciešams, lai beidzot iemīlētu sevi. Visu dzīvi esmu centusies pierādīt savu vērtību, aizmirstot pati sevi.

Kādi ir plāni tavai jaunajai dzīvei?
Man ļoti patīk aktīvs un sportisks dzīvesveids, jo jaunībā biju sportiste. Lai visu to darītu, vajag duku un vieglumu. Ar tiem kilogramiem, kas man bija, pēc pusstundas uz kalna biju beigta, likās, ka mani aiznesīs uz nestuvēm. 
Ilgtermiņā es gribu foršu un aktīvu dzīvi, gribu sunīti, ar ko doties pastaigās. Gribu būt forša vecmamma, kas staigā šaurās biksēs un džemperītī!Iemācīties pateikt "nē" vēl trenējos, un tas vēl jāapgūst!