Dzap, es pirmās divas nedēļas vispār nesapratu, ko es šeit daru pēc SV, meitenes rakstīja, ka nevar apēst ... man jau dienas pirmajā pusē viss bija iztērēts ... dienu sāku kā FD un pabeidzu kā SV, jo tā bija vieglāk skaitīt ... nesapratu kā sadalīt vienības zupai - ko likt uz dārzeņiem, ko gaļai, ko labībai. 2 nedēļas vēl ir mazs laiks, lai tā ļoti, ļoti uztrauktos.

Es jau mēnesi mīņājpos uz vietas,bet psiholoģijskās nodarbības pie Intas Iraidas man ir iemācījušas,ka termiņus var arī pārskatīt-tāpēc jau nav jāzaudē motivācija

Dzap, es gandrīz 2 mēnešus - stagnēju uz vietas - nekas negāja nost, lai kā centos. ņepadevos, un skat- beidzot arī svars izkustējies, FD ar jau liekas tikpat vienkārši kā SV un dzīve ir skaista.. 

pacietību, tikai pacietīvu. Tu neko citu nevari zaudēt, tikai lieko svaru..

Iignja, Tev jāturas un domāju, ka Tev savos ēšanas paradumos nav jāmaina itin nekas. Katrs ēd tā kā viņam patīk. Ja tie Tavi šefi ēd bulciņas, Dievs ar viņiem, lai ēd. Tu tajā laikā savus ēdienus. Jo vairāk par to cepsies un ņemsies, jo vairāk arī tiem šefiem acīs kritīs tas kā Tu ēd un tad arī vairāk sāks ķidāt, ko tad tā IIgnja tur ēd. Par darbu runājot - esmu sapratusi, ka medus maize darba ziņā nav nekur, visur ir savi plusi un mīnusi. Un darba vietu tagad pazaudēt - to man šķiet, neviens nevar šajos laikos atļauties. Jāsamierinās ar to, ka darba devēji šo situāciju izmantos konkrēti savā labā, ik pa laikam atgādinot, ka daudzi cilvēki uz ielas meklē darbu.  Tādi laiki pienākuši, nekas, pārdzīvosim to visu un izkruķīsimies!

Es šito esmu vairākkārt pārbaudījusi uz savas ādas, tiklīdz vairāk sāk runāt par vienu lietu tā arī visi pastiprināti uzmanību pievērš. Tas ir gan darbā, gan mājās. Jo vairāk ņemos ar svēršanu, jo vīrs ik pa laikam pavelk uz zoba, ka es esmu aizmirsusi nosvērt kafiju, ko ieberu krūzīte. Ja daru to tā, ka acīs nevienam nekrīt, tā uzreiz miers.

Vēl viens variants, noliec uz sava galda bulciņu, čipsu paku, desmaizi, vai ko tml., lai stāv. Tad nevienam jautājumi neradīsies, neprasīs taču, kad Tu to ēdīsi? Bet tie, kuriem patīk uzmanību pievērst un piekasīties, redzēs, ka Iignjai uz galda bulciņa, tātad viss kārtībā. Kad ej mājās, aiznes vīram vai sunim.

Bet man izliekot šeit kā saka savu problēmu uz papīra kļuva jau vieglāk...kā saka izkratīju sirdi.Un lasot jūsu komentārus it kā paskatos uz to savu problēmu no malas...arī crearting ieteikumi ir vērā ņemami.Ja viņus kaitina it kā biežā ēšana tad vajadzēs tiešām atrast vietiņu kur nolīst un apēst savu devu.Vienkārši es jau naivi nomāju ka katram cilvēkam ,ja viņš visu dienu pavada darbā ir tiesības kaut 10min veltīt ēdienreizei,bet ja nu ne tad ne(piegatavot priekš visiem arī nevaru.budžets neļauj un valūtas fonda arī man nav no kā aizņemties.....he-redz es jau sāku jokot tā ka zāles iedarbojas)

Un ...meitenes paldies vēlreiz par komentiem...atzīmēju galviņā visu sev noderīgo.....galvenais tikt galā ar emocijām.

IIgnja - pamēģini to visu uztvert bik racionālāk.

Es strādāju ar personālu, tāpēc pamēģināšu paskaidrot, kāpēc no darba devēju puses nemaz ar viss nav tik vienkārši kā izskatās..

1. Tevi nevar atlaist par to, ka Tu regulāri ēd. darba likumā tāda punkta nav. toties ir punkts par to, kad darbiniekam pienākas pārtraukumi:

34.nodaļa

Pārtraukumi

145.pants. Pārtraukumi darbā

“(1) Ikvienam darbiniekam ir tiesības uz pārtraukumu darbā, ja viņa dienas darba laiks ir ilgāks par sešām stundām. Pusaudžiem ir tiesības uz pārtraukumu darbā, ja viņu darba laiks ir ilgāks par četrarpus stundām.”;

 (2) Pārtraukumu piešķir ne vēlāk kā pēc četrām stundām no darba sākuma. Pārtraukuma ilgumu nosaka darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem, taču tas nedrīkst būt īsāks par 30 minūtēm. Pārtraukumu neieskaita darba laikā. Ja iespējams, pusaudzim pārtraukumu piešķir, kad nostrādāta puse no viņam nolīgtā dienas darba laika.”

(3) Pārtraukuma laikā darbiniekam ir tiesības atstāt savu darba vietu, ja darba līgumā, darba koplīgumā vai darba kārtības noteikumos nav noteikts citādi. Aizliegumam pārtraukuma laikā atstāt darba vietu jābūt pietiekami pamatotam.

(4) Ja darba rakstura dēļ pārtraukumu ēšanai nav iespējams noteikt, darba devējs nodrošina darbiniekam iespēju paēst darba laikā.

(5) Pārtraukumu atpūtai piešķir jebkurā gadījumā. Ja pārtraukumu atpūtai nav iespējams piešķirt visu uzreiz, pieļaujama tā sadalīšana daļās, kas nedrīkst būt īsākas par 15 minūtēm katra..

2. Ja uzņēmumā ir nepieciešams samazināt darbinieku skaitu - to parasti jau laikus plāno ar rezervi.. un plānošaans procesā parasti tādi atlaišanas iemesli kā ēšana  - nu tas būtu smieklīgi. arī darba devējam ir smagi tās atlaišanas - un tos, kurus atlaiž - nu parasti tam ir pamatojums. vai nu šī konkrētā darba vieta ir savienojama ar citu, nav pietiekami produktīva, var iztikt bez šīs fukcijas, vai konkrētais darbinieks neatbilst ieņemamajam amatam, darbinieks ir darba savienotājs, pensionārs vai tamlīdzīgi.  

ja tu strādā labi - un tev darba pāri galvai, es tev gandrīz 100 % garantēju, ka neatlaidīs, ja nu vien pats uzņēmums neaizies pa burbuli (bet tā nevarētu būt, ja jau darba daudz..)..  būs labi..

btw teksts no 2.pts nez kāpēc izskatās kā izvilkums no likuma..  likuma citāts beidzas aiz (5).