Sveikas, tievētājas un svara saglabātājas! 

Noteikti arī Jums kādreiz ir gadījusies situācija, kad gribas palīdzēt tieši veselīga uztura jautājumos saviem tuvākajiem, jo īpaši, ja arī viņiem ir problēmas ar lieko svaru un veselību. Šoreiz tā ir noticis ar mani! Lai arī cik labi es censtos un gribētu palīdzēt, es jūtu, ka manas pūles un atbalsts ir pilnīgi veltīgi!

Sākšu ar situācijas aprakstu - man ir mamma, kura ir ļoti aizņemta ar darbiem, visu dzīvi vairāk domā par citiem, emocijas raksturo kā TIKAI emocijas (to vairākkārt var dzirdēt tieši tādos vārdos), viņa vairākas reizes ir centusies cīnīties ar liekajiem kg (kuru nav maz) - ar Svara Vērotājiem, ar Herbalife kokteiļiem, adatu terapiju, atkal jau Svara Vērotājiem... Bet tas viss noticis vienatnē (ja nu vienīgi adatu terapijā neskaita ārstu, kas lika adatas tur, kur vajadzēja ). Tā viņa cīnās jau visu mūžu - iesāk, nomet dažus kilogramus un viss apstājas. Vai nu tāpēc, ka neiztur, vai nu tāpēc, ka svars sāk stāvēt uz vietas un pazūd motivācija.

Tagad, kad jau otro reizi pati tievēju ar Figūras Draugiem un nu jau esmu kļuvusi vēl vieglāka, nekā, tievējot iepriekš, zinu, ka negribu atgriezties pie iepriekšējā svara, jūtu, ka mana veselība un pašsajūta tiešām IR labāka, ēdot veselīgi, zinu arī to, ka, ēdot veselīgi un noderīgi, mans organisms ir daudz izturīgāks pret slimībām, arī vecumdienās (es ceru!) būs vieglāk, jo asinsvadi un visas pārējās "iekšas" nebūs piesārņojušās tik daudz, cik, ēdot neveselīgi. 

Tas bija par mani - man tiešām ir TĀDA motivācija un atbalsts no mīļotā puses, ka šoreiz es negrasos apstāties - es meklēju atbalstu, lai tā nenotiktu (FD Online, runāju arī mājās par uzturu, neļauju šai tēmai "aizmigt un apputēt ar putekļiem". Protams, mamma redz, kā es priecājos, jūtot, ka palieku slaidāka, es arī daudz vārdiski stāstu citiem, cik labi jūtos utt.

Tā nu vienu dienu, kad atbraucu padzīvot pie vecākiem, kamēr sesijai beigas, bet jaunais semestris nav vēl iesācies, mamma arī sāka izrādīt interesi VĒLREIZ MĒĢINĀT notievēt. Viņa ir izturējusi jau kādas 2 nedēļas. Viņai vienību skaits ir lielāks, tāpēc nevaru precīzi nokontrolēt, vai viņa visu ēd pilnībā pēc programmas, bet, cik viņa pati stāsta, it kā viss esot pēc plāna.

Līdz šim punktam viss ir labi, BET es pamanu, ka viņa tomēr nedara daudz ko no tā, ko vajadzētu darīt, lai svars kristu ātrāk un efektīvāk - viņa ļoti reti ievēro šķīvja likumu, tērē vairāk našķu vienības, nekā vajadzētu, nenodarbojas ar obligātajām 30min. fiziskajām aktivitātēm, vienmēr aizbildinās ar visādiem apstākļiem, kas traucējuši viņai vai nu paēst regulāri pēc pulksteņa........ Un šī aizbildināšanās ir VISUR - ja jāiet pie ginekologa, DARBS - NAV LAIKA!, ja jāiet beidzot nokārtot problēmas ar vēnām, DARBS - NAV LAIKA! 
Es zinu, ka tagad sūdzos un varbūt pat kādai tagad nāk prātā domas :"Ko Tu ņemies? Liecies mierā, gan jau mamma pati zina, ko dara!", bet man tiešām GRIBAS PALĪDZĒT, es negribu redzēt savu mammu vienmēr nelaimīgu, nesakopušos un sliktā noskaņojumā.

KO LAI DARA? Man nav ne jausmas, kāds tips viņa ir - kinestētiķis, audiālists vai vizuālists, daru visu ko, bet nekas laikam nestrādā! Šķiet, ka, kad aizbraukšu prom atpakaļ uz Rīgu pēc dažām dienām, viņa aizmirsīs, kas ir svariņi, ka vispār kaut ko ir gribējusi.... Eh! Un sāksies viss no gala! Tagad vismaz viņai ir kāds prieciņš acīs, ja kāds kg nokritis nost, bet, kad aizbraukšu, baidos, ka viss būs pa vecam! Ja viņa notievētu, tas dotu tik daudz laba! Visas mēs zinām, kādi labumi tad ir pašai tievētājai, bet arī tad apkārtējie būtu daudz priecīgāki, jo mammai būtu augstāks pašvērtējums, viņa daudz vairāk varētu priecāties par dzīvi, aktīvi atpūsties ar ģimeni, atkal kontaktēties ar savām draudzenēm, ietu uz pasākumiem, jo vairs neizskatītos, kā viņa saka, ne pēc kā.

Ko Jūs ieteiktu? Tā jau gari sarakstīju, tāpēc vairāk ne. Ja variet, lūdzu, pasakiet, kā Jūs rīkotos šādā situācijā, jo man sāp sirds, ka esmu bezspēcīga! 

p.s. Mammu, ja Tu gadījumā šo lasi, un es ceru, ka tā ir, padomā, lūdzu, ne tikai par to, kā jūtos es, bet, kā tas viss izskatās no citu skatpunkta. 

Paldies, meitenes!  Tomēr paliek nedaudz vieglāk, apzinoties, ka neesmu vienīgā. Bet tā gribas padarīt pasauli jaukāku! Vēl pie tam, ka sākumā tika man palūgts, lai es palīdzu, pagatavoju ēdienus FD gaumē, pastāstu par vienībām utt. Un tomēr - šķīvī produktus likt nav mans uzdevums :(.

Jācer, ka es tikai lieki uztraucos un neuzticos mammai - var jau būt, ka viņa spēs šoreiz noiet šo maratonu līdz galam un arī saglabāt svaru... Eh! 

Šodien lasīju 2009.gada nodarbības, tiku līdz nodarbībai par vēdera izeju. Bija interesanti un noderīgi palasīt, kā tad īstenībā IR jābūt un kas nav pareizi. Ar draugu (pieminu šo gadījumu, jo Ilze ierunājās par draugu) esam dažreiz par to tā pa jokam strīdējušies - kuram ir pareiza vēdera izeja un kuram - ne. Viņš stingri turējās pie pārliecības, ka ir normāli, ja vēders iziet reizi 3 vai 4 dienās. Es teicu, ka pareizāk, ja iziet 1 vai 2 reizes DIENĀ. Nu, krasa atšķirība, kā jau saprotat. Un šodien es viņam saku - HA! Man bija taisnība! Tagad skatīsimies, kurus produktus viņam vajadzētu ierobežot un kurus - lietot vairāk, jo negribas taču noskatīties, kā mīļotais cilvēks sevi indē ar tādiem "nenozīmīgiem sīkumiem", kā to uzskata tie, kas neko īsti par veselīgu uzturu nezina. 

Ak, vecāku lieta! Izrādās, ka daudziem aktuāla. Viņu pašu labā jācer, ka saņemsies un paši sapratīs. Kamēr vēl esmu mājās, uzpasēšu, vai viss ir OK, pēc tam reizi nedēļā pieprasīšu svara atskaiti . Man tas, ka rīt atkal jāsverās un jāsūta atskaite uz superfigūru, ir liels motivators! 

Vaii, tā nespēja emocijas izrādīt savādāk!  Tik žēl! Jā, ēdiens dod prieka hormonus (iztiksim bez zinātniskiem terminiem), tāpēc arī cilvēki ir pieraduši nemanot apēst emocijas, tomēr ilgtermiņā kūkas nepazvanīs, nesamīļos un nesabučos - viņas paliks tikai un vienīgi mirkļa prieciņš, tas arī viss....

Par vēdera izeju - starp citu, kad es ēdu augļus vakarā, man arī pūtās vēders! Tagad saprotu, kāpēc! Jo tagad ēdu augļus no rītiem (lai ar Saules un Mēness ritmiem, organisma spējām viss ir saskaņā) un puncis nepūšas! 

Prieks, ka arī senākie aktīvisti ienāk FD mājas lapā!  Citādi es te lasu vecās diskusijas, lietotāji tādi aktīvi, aktīvi, bet tagad, jaunā gada diskusijās nav manīti.... Protams, ir arī izņēmumi!

Ne,ar svaru meitai viss ok,tacu vinai ir pusaudzu vecums un iestajies "Barbiju sindroms",kad meitenes grib but vel tievakas nekaa ir un " uzsezas" uz nepareizajaam dietam,kas sabojaa veselibu. Tapec sakumaa it kaa neuzspiesti stastiju par veseligam dietam un pie taa ari meita palika!

Un viņai - ar tik foršu mammu, kas rūpējas par sevi un neatpaliek no skaistās dzīves, nepaliek pelēka un vienaldzīga pret sevi!