Man ļoti iepatikās grupas vadītājas Jeļenas uzdotā mīkla krievvalodīgajā foruma daļā. Pamēģiniet uzminēt - kas tas ir?  (par precīzu tulkojumu neesmu pārliecināta, uzdevumu oriģinālvalodā meklējiet tēmā Загадка! Кто отгадает?

1. Senie romieši ēda tā lapas, marinētas vīnā ar pipariem. Uz Pompeju sienām atrodamas freskas, kurās attēlots šis dārzenis. 2. Afrodiziaks (bora tajā ir vairāk kā austerēs un ingverā. Bet bors stimulē hormonu, kas atbild par seksuālo vēlmi). 3. Šķiedrvielu tajā ir vairāk kā skābenēs, kressalātos, spinātos, bet kaloriju - mazāk.  4. Šī fantastiskā dārzeņa sula atsvaidzina sejas krāsu, paaugstina hemoglobīna līmeni asinīs (atjauno spēkus). KAS TAS IR?

Burkānu lapas var gan likt salatos,tikko tādu recepti lasīju...tikai kalorijas gan burkanam padaudz....Es nosliecos uz SELERIJU.

Te ir mans pamatojums slavas dziesmai selerijai:

Selerija ir divgadīgs lakstaugs un sens ārstniecības līdzeklis, kas bija pazīstams jau senajā Ēģiptē, Romā un Grieķijā. Senie grieķi svētkos ar seleriju lapām rotāja savas mājas, bet sporta spēļu uzvarētājiem lika galvā no seleriju lapām darinātus vainagus, ar tām arī rotātas kapenes. Seleriju vainagi palīdzēja arī Bakha pielūdzējiem Senajā Grieķijā un Romā atturēties no pārmērīgas alkohola lietošanas. Par garšvielu Eiropā selerijas sāktas lietot tikai 18. gadsimtā. Selerijas tiek pamatoti uzskatītas par ļoti vērtīgu garšaugu. Madāma Pompadūra ar seleriju zupu baroja Ludviķi XV un, pateicoties tam, visu mūžu viņa acīs saglabāja vienīgās un labākās statusu. Kulinārijā tās ieņem īpašu vietu, jo visu tautu virtuvēs tiek ļoti plaši izmantotas pie salātiem, zupām, mērcēm un citiem ēdieniem, kā arī ēdienu dekorēšanai. Izšķir lapu, sakņu un kātu selerijas. 100 g selerijas sakņu satur ļoti daudz vitamīnu un minerālvielu: kāliju, magniju, kalciju, dzelzi, cinku, fosforu un nātriju, kā arī C, K, E vitamīnu, B grupas vitamīnus, ß–karotīnu. Tipisko garšu selerijām piešķir apiols. Selerijās ir arī glikozīdi – apinīns, holīns, olbahumi u.c.
Selerija medicīnā
Tautas medicīnā selerijas lieto nieru slimību, podagras un reimatisma gadījumā, kā arī pret nierakmeņu veidošanos. Selerijas preparāti paaugstina vispārējo tonusu, veicina gan garīgās, gan fiziskās darbaspējas, veicina nieru darbību, kā arī veicina asinsriti dzimumorgānos. Seleriju uzskata par nervu sistēmu stiprinošu un nomierinošu augu, tā palielina arī garīgās darba spējas, aktivizē vielmaiņu, tonizē organismu, tai piemīt pretiekaisuma, diurētiska, žultsdzinēja iedarbība. Seleriju lieto arī pret nātreni, kuņģa čūlu un divpadsmitpirkstu zarnas čūlu. Ārīgi sakņu vai lapu uzlējumu lieto strutojošu brūču un čūlu ārstēšanai. Selerijas veicina gremošanu un dažiem ietekmē arī dzimumorgānus. Visvairāk uzbudinošo vielu atrodas seleriju sēklās. Tās labvēlīgi ietekmē nervus sistēmu un dziedzeru darbību. Novērojumi rāda, ka selerijas noderīgas cilvēkiem, kuri priekšlaikus noveco. Lietojot uzturā svaigas selerijas kopā ar citronu sulu un olīveļļu, uzlabosies sejas ādas krāsa, izzudīs grumbas, novītusi, sausa āda kļūs elastīga. Selerijas iesaka lietot kombinācijā ar medu. Ēteriskās eļļas – terpēni – selerijām dod īpatnēju garšu un smaržu. To antibakteriālā un pretsēnīšu iedarbība uz gļotādu ir ilgstoša. Izejot caur nierēm, urīnpūsli un urīnizvadkanāliem, ēteriskās eļļas dezinficē gļotādu, mazinot iekaisuma procesus un novēršot baktēriju vairošanos.
Selerija sulā
Sevišķi lietderīga ir seleriju sula: 1 glāze sulas dienā dara brīnumus – atjauno endokrīno sistēmu un sejas ādu. Seleriju sula satur C, B1, b2, PP vitamīnu. Profilaksei parasti pietiek ar vienu divām tējkarotēm sulas 3 reizes dienā 30 minūtes pirms ēšanas, kopumā diennaktī iedzerot 100 ml. Lai panāktu vēlamo efektu, seleriju un pētersīļu zaļumus un sakņu sula jālieto pa glāzei dienā visu mēnesi. Nelielās devās – pa ¼ glāzei dienā – lieto nieru nepietiekamības gadījumos un slimojot ar artrozi. Seleriju sula ārstē sirds slimības, artrītu, aterosklerozi, arteriālo hipertoniju, dažādas ādas slimības (dermatīts, nātrene), tūsku, podagru, cukura diabētu, aptaukošanos, nervu uzbudinātību, bezmiegu, migrēnu, normalizē gremošanas procesus. Tā kā selerijās nātrija ir 4 reizes vairāk nekā kalcija, to sula ir ieteicama cilvēkiem ar lieko svaru. Dzerot svaigu seleriju sulu, vieglāk pārciest karstu laiku, jo sula normalizē ķermeņa temperatūru. Seleriju sulā esošais B grupas vitamīnu komplekss stimulē ogļhidrātu apmaiņu organismā, papildinot šūnu "enerģijas rezerves". Lietojot seleriju sulu kopā ar citām dabīgām sulām, ārstnieciskais efekts daudzkārt palielinās. Piemēram, seleriju un burkānu sula paaugstina tonusu, uzlabo apetīti, tai ir urīndzenošs un caureju veicinošs efekts. To iesaka dzert tukliem cilvēkiem, kam ir vielmaiņas traucējumi un kas ātri nogurst.

Nav ne jausmas. Internetā pameklēju. Laikam jau artišoks, tikai nav ne jausmas kā tas garšo! Šādu informāciju atradu: 

Šī dārzeņa atveids satopams Ēģiptē uz Karnaskas tempļa kolonnām, kā arī uz pilsdrupām, kas atrodas netālu no Fivas, kas liecina, ka artišoki kultivēti jau pirms pieciem tūkstošiem gadu. Senie grieķi un romieši artišokus cienīja visvairāk salīdzinājumā ar citiem dārzeņiem. Tie bija pilnīgi nepieejami vienkāršajai tautai, tajā pašā laikā bagātnieki katru dienu ēda Provansas eļļā sagatavotas artišoku ziedgultnes. Artišokiem ir interesanta vēsture, kas apvīta ar leģendām un pat ne ar visai labu reputāciju. Artišokiem savulaik piedēvētas erotiskas īpašības, tāpēc tos aizliedza ēst sievietēm. Artišokiem piemīt izsmalcināta, riekstiem līdzīga garša.

+1!!! Apsveicu!!! BIETE.