KĀ „NOĶERT“ SĀTA SAJŪTU?
Sāta sajūta – tas ir termins, kas mēra, cik paēduši mēs jūtamies pēc kāda produkta apēšanas, kad smadzenes saņem signālus no kuņģa (vai citām ķermeņa daļām). Katram pārtikas produktam ir savs „sāta potenciāls“. Ēdot produktus, kuru sāta līmenis ir augstāks, smadzenes daudz ātrāk "notic", ka esam paēduši. Tas nozīmē, ka ēdot produktus ar augstu sāta faktoru, jutīsimies paēduši daudz ātrāk kā ēdot citus produktus ar tieši tādu pašu kaloriju daudzumu. Līdz ar to apēdīsim mazāk, kas palīdzēs zaudēt svaru, bet nejutīsim izsalkumu.
Tāpēc, lai zaudētu svaru, nav tik daudz jāuztraucas par precīzu kaloriju skaitu dienā. Jādomā par to, kāda veida ēdienus ēdam.
IZSALKUMA SKALA
Kā noteikt, vai tiešām tevi māc izsalkums? Brīžos, kad gribas kaut ko apēst, jautājiet sev - 10 baļļu skalā - cik izsalkusi/-cis esmu?"
1._______2.______3.______4.______5.______6.______7.______8.______9.______10.
1. Fizisks nespēks, reiboņi;
2. Mokošs izsalkums;
3. Netīkama, bet ciešama izsalkuma sajūta;
4. Viegls izsalkums;
5. Stāvoklis starp sātu un izsalkumu;
6. Viegla, patīkama sāta sajūta;
7. Pilna sāta sajūta;
8. Pārēšanās sajūta;
9. Mokošs smagums kuņģī;
10. Slikta dūša, vemšana.
ATGĀDINĀJUMI, KĀ „NOĶERT“ SĀTA SAJŪTU
1. Ēdiet tikai tad, kad jūtat izsalkumu.
Tieciet skaidrībā ar savām izjūtām, lai saprastu, vai patiešām esat izsalcis. Bieži cilvēks ēd tikai ieraduma dēļ.
Nekrītiet arī otrā galējībā, jo tad, kad sāksit mērdēt sevi badā, organisms momentā reaģēs, pastiprināti veidojot tauku rezerves (nevis tās iznīcinās). Atcerieties: neuzņemot pārtiku, izsīks arī organisma enerģija. Tieši tāpēc uztura speciālisti piekodina: ir noteikti jāēd, kad jūtat izsalkumu.
2. Ēdiet prātīgi un gūstiet baudījumu no katra kumosa.
Ir pierādīts, ka ēšanas un seksa laikā organismā izstrādājas ķīmiskas vielas, ko mēdz dēvēt par "laimes hormoniem" – endorfīns un serotonīns. Zinātnieki, pētot ēšanas paradumus, novērojuši, ka tieši cilvēki ar lieko svaru "samet" vēderā barību lielā steigā – lai tikai serotonīna līmenis paaugstinātos pēc iespējas ātrāk. Tieši tāpēc viņi nekad nespēj pamanīt stopsignālus, ko raida kuņģis.
Pacentieties tuvākajās pāris nedēļās paildzināt savu maltītes garumu kaut vai par 15 minūtēm. Rūpīgi sakošļājiet barību. Izbaudiet katru kumosu. Fermenti, ko satur siekalas, pārtiku sašķeļ intensīvāk nekā kuņģī esošie. Ilgāka ēdiena košļāšana veicina labāku tā pārstrādāšanos un rada lielāku enerģijas pieplūdumu. Turklāt tādējādi samazinās arī barības daudzums, kas tiek uzņemts maltītes laikā.
3. Kad esat remdējis pirmo izsalkumu, pārstājiet ēst.
Galvenais noteikums: ēdiet tikai tad, kad, pēc "izsalkuma skalas" vērtējot, jūs atrodaties starp 3. un 4. līmeni. Proti, tas ir brīdis, kad nedaudz tā kā gribētos ieēst, bet vēders vēl no izsalkuma nekurkst.
Savukārt, ja ir jau sasniegts 1.– 2. līmenis, organisms sāk pārslēgties uz ārkārtas režīmu. Tieši šajā brīdī pastāv lielas iespējas, ka cilvēks apēdīs daudz vairāk, nekā ir reāli nepieciešams organismam (protams, tauku rezerves kārtējo reizi tiks papildinātas ar jauniem uzkrājumiem).
Ideālā gadījumā būtu jāpārstāj ēst, sasniedzot 6. vai 7. līmeni (brīdī, kad iestājas patīkama sāta sajūta, nevis smagums kuņģī).
4. Nost ar "tīro trauku sindromu"!
Nav obligāti jāapēd visu, kas uzlikts uz šķīvja.
5. Dzeriet pēc iespējas vairāk ūdens.
Atcerieties: nepatīkamas sajūtas (vieglas galvassāpes, spazmas kuņģī) bieži vien var būt saistītas ar nepietiekamu šķidruma daudzumu organismā.
Tikko sajūtat badu, izdzeriet glāzi ūdens. Ja izsalkums pāriet, tas nozīmē, ka organisms prasījis dzert, nevis ēst. Ja bada sajūta nepāriet, nu ko – laiks paēst.
Pievienojies FD online klubam, lai izveidotu ēdienkarti, kas nodrošinās sātu un slaidu augumu!
Iegādājies neklātienes kursu 12 nedēļām drukātu materiālu veidā, kas uzskatāmi parādīs principus veselīgas ēdienkartes veidošanai. Nav un NEVAR būt aizliegtie produkti!