Vīriešus vairāk interesē tas, ko par viņiem domā, sievietes - ko par viņām runā. /***/

Valija (- 40 kg) - es to uztveru kā vaļasprieku!

107 kg 67 kg
      

 

     

Es biju stipri dūšīga, un mana draudzene bija tāda pati. Draudzene bija uzzinājusi par Svara Vērotājiem un pierunāja mani – aiziesim. Uzskatīju, ka lielas vajadzības nav, jo es tāpat labi jutos ar saviem 107 kilogramiem, bet nu labi, ja viņa vēlas, lai nav garlaicīgi, aizgājām abas. Tas bija kaut kas absolūti jauns un nedzirdēts, bet draudzene jau pēc dažiem mēnešiem teica: nē, nē, nē, man to nevajag! Taču es paliku, jo man likās, ka tas tomēr ir interesanti. Programma mani apmierināja, bet es to nemaz tik strikti neievēroju. Es diezgan bieži pārkāpu visus ierobežojumus, reizi nedēļā uztaisīju kaut ko tādu, kas man ļoti garšo. 

Bija 1998. gada beigas. Tas sakrita ar laiku, kad Latvijā sāka ievest Eiropas produktus, un mēs visi bijām sajūsmā. To laimi, ēdām arī tās “draņķa” taukskābes un visu to, par ko šodien ar šausmām domājam, ka tikai nenopirkt un neapēst kaut ko tādu. Ar visu to lēnā garā aptuveni pusotra gada laikā nometu 40 kilogramus. Es nenodarbojos ne ar kādu sportu – tikai uzturs un pastaigas, jo dzīvoju un strādāju centrā un visur eju kājām. Pēc tam vēl pagāja kāds laiciņš, un vēl nometu pāris kilogramu, kopā biju zaudējusi 43 kg liekā svara. Neliela daļa no tiem kilogramiem atnāca atpakaļ, bet tos 40 es turu līdz pat šai dienai.

Lai šādu svaru noturētu visus šos garos gadus, pats galvenais ir attieksme pret šo procesu kā tādu, jo es to uztveru nevis kā izklaidi, bet savā veidā kā vaļasprieku, ka tas ir interesanti. Man patīk mainīt produktus, skatos, kas kā darbojās. Tas tiešām ir viens no galvenajiem principiem, ka tā nav nasta, tās nav ciešanas, jo es tagad neko nevaru un nedrīkstu, lai noturētu svaru...

Nākamais princips ir sekot tam, ko tu ēd un cik tu ēd, jāseko, lai būtu produktu dažādība, kas dod arī sāta sajūtu, ja ievēro pareizo shēmu, tad nav bada sajūtas. Protams, es tik strikti to visu neievēroju, tāpat kā citiem gadās savi svētki, izpriecas, viesības, – viss notiek. Savā laikā mani draugi un radi jau bija pieraduši, ka es viesībās paēdu, aiznesu savu šķīvi uz virtuvi un paliku pie kafijas tases, vīna un ūdens glāzes.

Produktus joprojām sveru, tas tomēr dod lielu kontroli, jo, ja nesver, kaut kā tas acumērs vienmēr darbojas uz nepareizo pusi. 

Vēl viens svarīgs princips ir ūdens dzeršana. Es to patiesi dzeru daudz, un tas man ir devis daudz gan svara noturēšanai, gan veselībai. Tā jau nebija, ka jau sākumā man ļoti gribētos ūdeni, bet es izdomāju visādas viltības – piemēram, piepilināju mazliet granātu sulas.

Ko esmu ieguvusi, noturot savu svaru? Ieguvumu ir ļoti daudz. Jūtos viegla, eju mazliet sportot uz vieglām pilatēm, savos gados (74) man ir ļoti uzlabojusies veselība, kas ir pats galvenais ieguvums. Man ir ideāls asinsspiediens. Kad Rīgā vasarā bija +31 grāds, aizgāju pie ģimenes ārstes, un mans spiediens bija ideāls – 120/70 mm Hg. Sirdsdarbības rādītāji pārbaudēs vienmēr ir normas robežās. Es uzskatu, ka katram cilvēkam vajadzētu padomāt par to, ka tas atmaksāsies ilgtermiņā. Tam ir milzīga nozīme.

Es daudz staigāju, man nav grūti staigāt pa Rīgas parkiem 2–3 stundas. Tas man sagādā prieku, un tas ir tā vērts.