Draudzība, tāpat kā tēja, laba tad, ja tā ir stipra un ne pārāk salda. /F. Gladkovs/

Kristīne ( -23 kg ) - tievēšana man notika ļoti viegli!

Vārds, uzvārds Kristīne Ceļmale
Vecums 35 gadi
Augums 173 cm
Svars pirms 85 kg
Svars pēc 62 kg
Zaudētais svars 23 kg 10 mēnešos
Nodarbību vieta Rīga - Inga Pūce

 

         

         Man vienmēr ir bijis normāls svars, esmu bijusi ne par tievu, ne par resnu. Kad precējos, svēru apmēram 60 kg un likās, ka tāda būšu arī turpmāk. Tomēr pirmie 12 kilogrami man parādījās pirmās grūtniecības beigās, bet pēc otrā bērna piedzimšanas jau esošajiem liekajiem, draudzīgi pievienojās vēl 10 kilogrami klāt. Pati sev nepatiku, kad mēģināju ieturēt kaut kādas diētas, ne kas nesanāca, jo vienmēr trūka gribasspēka tās izturēt līdz galam. Sapratu, ka diētas man neder, nekad arī neesmu bijusi kārtīga fizisko aktivitāšu piekritēja. Parasti tas bija kampaņveidīgi. Iepatikās joga, kādu laiciņu ar to nodarbojos, tāpat arī ar peldēšanu, tomēr nekas no tā man nepalīdzēja notievēt. Kad jaunākajai meitai bija gandrīz gads, svēru 85 kg! Likās, nu tas tik ir skaitlis – vēl 15 kg un būs tāds apaļš 100! Vasarās, kad visi priecājās un baudīja siltumu, man bija fiziski grūti. Kaut pēc dabas esmu salīga, tomēr vasarās man bija ļoti karsti. Ievēroju arī, ka nespēju dauzīties ar saviem bērniem, jo ļoti ātri noguru. Vienmēr ir ļoti paticis dejot, bet nu vairs nebija spēka to darīt. Tas viss man lika sākt domāt, ka tā turpināties nevajadzētu un kaut kas tomēr ir jādara.
        Tomēr manas īstās pārvērtības sākās ar mana mīļākā apģērbu veikala apmeklējumu tieši pirms gada. Meklēju sev kaut ko uz Ziemassvētku svinībām, tāpēc uzlaikoju skaistu trikotāžas jaciņu pelēkā krāsā ar smalku pērlīšu izšuvumu. Pamērīju un turpat pielaikošanas kabīnē man no acīm sprāga asaras kā tādas pupas, kuras bira bez apstājas. Pati sev likos, tik LIELA, bet tas skaistais pērlīšu izšuvums uz manām krūtīm izskatījās kā tāds tievs diedziņš. Jaciņu, protams, nenopirku. Ne ko citu arī nē, jo skaidri un gaiši sev pateicu, ka kaut ko jaunu sev pirkšu tikai tad, kad kaut mazlietiņ notievēšu. Turpat arī apsolīju sev pēc Jaunā gada sākt jaunu dzīvi, jo likās uz svētkiem kaut ko sākt, tas nav reāli un lemts neveiksmei uzreiz.
        Pēc svētkiem, kā jau sev biju apsolījusi, internetā sāku meklēt informāciju par tievēšanas iespējām. Atcerējos, ka rudenī pilnīgi nejauši biju redzējusi vienu no tievēšanas šova pārraidēm, kurā man iepatikās kāda uztura speciāliste. Ievadot Ingas Pūces vārdu interneta meklētājprogrammā, manu uzmanību piesaistīja Figūras Draugu mājas lapa. Sāku interesēties sīkāk. Pētīju atsauksmes, lasīju veiksmes stāstus un kaut kas mani uzrunāja. Gadījās arī tā, ka Inga vēra vaļā jaunu grupu netālu no manām mājām. Man likās, ka tā ir zīme! Pieteicos uz nodarbībām, bet pirms gāju uz pirmo, sev pateicu, ka necelšu ne kādas gaisa pilis – ja man nepatiks, nemocīšos un meklēšu kādu citu veidu, kā atkal kļūt slaidai. Gāju ar domu – nu jāpamēģina viena nedēļa tīri intereses pēc. Bet pēc nedēļas man uzreiz bija rezultāts un atmest ar roku tādai programmai bija tīrais neprāts. Likās, ka tas nav iespējams – tā ēst un vēl tievēt! Visu laiku jutos pārēdusies, kaut arī nebiju iztērējusi visas nepieciešamās graudu grupas vienības. Man vienkārši bija par daudz. 
         Ar šo programmu tievēšana man notika ļoti viegli, un domāju, tas bija lielā mērā atkarīgs no ik nedēļas tikšanās ar grupas vadītāju, kura ar saviem stāstiem mūs spēja iedvesmot panākumiem, kā arī ļoti palīdzēja pārējās grupas meitenes, jo grupā valdīja tāds pozitīvs sacensības gars. Dīvainā kārtā, mani nepiemeklēja arī nekāds krīzes periods, par kādu biju ļoti daudz dzirdējusi un lasījusi, kad svars vairs nekrīt, vai stāv uz vietas. Sākumā, protams, svars nāca ļoti labi nost, bija pat dažas nedēļas, kad bija apmēram -2kg vai vairāk. Uz beigām, tad gan kritums kļuva gausāks, tikai mīnus pārsimts vai simts grami nedēļā. Bet arī tas bija labi un es par to tikai priecājos.
         Kad lasīju par šo programmu, likās, ka būs sarežģīti visu svērt un, ka tas varētu kļūt par klupšanas akmeni, bet beigās viss izvērtās pavisam vienkārši. Manī notika kaut kāds  klikšķis un šī produktu svēršana un vienību skaitīšana man nelikās ne kas apgrūtinošs, jo mērķis man bija pārāk cēls – beidzot atkal patikt sev! Pie tam, nedaudz sarežģīti tas ir tikai sākumā, vēlāk tas kļūst par ieradumu, bet vēlāk es visu mērīju jau tikai ar acumēru.
Ļoti izbrīnīja tas, ka ēdot sabalansētu uzturu, man sākumā pilnīgi zuda vēlme pēc jebkādiem našķiem, kaut pirms tam šokolādes batoniņš man varēja būt deserta vietā trīs reizes dienā. Pēc kāda laika vēlēšanās apēst kaut ko saldu nedaudz pastiprinājās. Tādos brīžos to sev arī neliedzu, jo likās, ja neapēdīšu, tas kļūs par sava veida aizliegto augli, bet pie kā tas noved, visiem ir zināms.
        Pateicoties šai programmai un arī Ingai esmu mainījusies arī iekšēji. To redz un jūt arī mani mīļie. Mans vīrs saka, ka man acīs ir parādījies savādāks mirdzums! Bet kā tad savādāk! Esmu sasniegusi savu mērķi un sev beidzot tik ļoti patīku!